Visos 16 valsts autoceļu posmos, kuros šogad ir paredzēts ieviest vidējā ātruma kontroles sistēmu, ir uzstādīts attiecīgais aprīkojums, taču patlaban sistēma vēl nedarbojas. Vidējā ātruma kontroles sistēmas piegādātājs, pilnsabiedrība Fima Group, turpina veikt uzlabojumus IT sistēmā, pēc kā būs jāveic iekārtu un sistēmas verificēšana. Piegādātājam par termiņa kavējumiem tiks piemērots līgumsods.
Vidējā ātruma kontroles sistēmu šogad plānots ieviest 16 posmos:
- Tallinas šoseja (A1) no Siguļiem līdz Lilastei (14,1.–20,1. km);
- Vidzemes šoseja (A2) no tilta pār Vējupīti Siguldā līdz Augšlīgatnei (54,5.–62,3. km);
- Valmieras šoseja (A3) no krustojuma ar autoceļu Plācis–Rozula (V281) līdz Stalbei (36,3.–38,7. km);
- Rīgas apvedceļš (Salaspils–Babīte ) (A5) no Stūnīšiem līdz Jaunmārupei (23,1.–28,6. km);
- Daugavpils šoseja (A6):
- no Kokneses līdz Stukmaņiem (102,4.–116,0. km);
- no tilta pār Aivieksti Pļaviņās līdz mājām Banderi (133,5.–139,2. km);
- no Krustpils līdz Stūrniekiem (150,2.–159,7. km);
- Bauskas šoseja (A7) no Lejas Ģūģiem līdz Iecavai (25,3.–40,1. km);
- Jelgavas šoseja (A8) no Spodrām līdz krustojumam ar Parka aleju Elejā (50,0.–69,2. km);
- Liepājas šoseja (A9):
- no pagrieziena uz Kalnciemu līdz krustojumam ar autoceļu Jelgava–Tušķi–Tukums (P98) (26,1.–38,0. km);
- no krustojuma ar autoceļu Tebbra–Kazdanga–Cildi (V1200) līdz Silkalniem (157,3.–169,7. km);
- Ventspils šoseja (A10):
- no Varkaļiem līdz Griķiem (24,1.–30,8. km);
- no pagrieziena uz Tīreļu taku līdz pagriezienam uz Smārdi (44,9.–52,4. km);
- no Gulbju ezera līdz pagriezienam uz Usmu (135,0.–140,8. km);
- Valsts galvenais autoceļš Krievijas robeža–Rēzekne–Daugavpils–Lietuvas robeža no Kovališkiem līdz Rušeņicai (A13) (81,8.–88,5. km);
- Reģionālais autoceļš Cēsis–Vecpiebalga–Madona no Jaunkleķeriem līdz Krustakrogam (P30) (22,1.–29,0. km).
Projektēšanas gaitā tika precizētas iekārtu uzstādīšanas vietas, kas mainījās no sākotnēji plānotajām, ņemot vērā dažādus tehniskos aspektus. Divos posmos šīs korekcijas bija būtiskākas:
- Tallinas šosejas (A1) posma sākums tika mainīts no 13,44 km uz 14,07 km, lai visā posmā būtu vienmērīgs atļautais ātrums 90 km/h;
- Bauskas šosejas (A7) posma sākums mainīts no 24,24 km uz 25,21 km sakarā ar Ķekavas apvedceļa būvdarbiem.
Atgādinām, ka katram posmam atsevišķi tiks veikta verificēšana (mērījumu precizitātes pārbaude un kļūdas noteikšana). Tās gaitā katra posma garums tiks precīzi izmērīts, izmantojot Latvijas Nacionālā metroloģijas centra rīcībā esošās attāluma mērīšanas ierīces, un norādīts verificēšanas sertifikātā, lai vidējais braukšanas ātrums tiktu aprēķināts korekti un bez kļūdām.
Ieviešana kavējas
Diemžēl projekta ieviešana notiek ar ievērojamu kavēšanos. Sākotnēji tas notika dēļ tā, ka bija nepieciešams izstrādāt vidējā ātruma kontroles sistēmas verificēšanas metodiku. Piegādātāju dēļ kavēšanās notika būvniecības procesā, kā arī turpinās sakarā ar nepilnībām izstrādātajās IT sistēmās. Par kavējumu pilnsabiedrībai Fima Group tiks piestādīts līgumsods.
Vidējā ātruma kontroles posms uz Rīgas apvedceļa (A5) posmā no Stūnīšiem līdz Jaunmārupei (23,039.–28,52. km) jau tika verificēts jūnija beigās, taču tika atklātas nepilnības IT sistēmā, kuras piegādātājs patlaban novērš. Pēc tam, kad IT sistēma sāks darboties pilnvērtīgi, būs nepieciešams veikt atkārtotu verificēšanu šajās posmā. Tāpat tiks verificēti visi pārējie 15 posmi, kur katrs tiek verificēts atsevišķi.
Verificēšanu veic SIA Latvijas nacionālais metroloģijas centrs ar valsts aģentūras Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs akreditēto metodi. Paredzams, ka verifikācija un tai nepieciešamie saskaņojumi aizņems no divām līdz pat četrām nedēļām, līdz ar to pirmais vidējā ātruma kontroles posms uz Rīgas apvedceļa (A5) varētu sākt darboties augusta beigās. Patlaban sistēma nedarbojas un līdz ar to attiecīgās ceļazīmes pie posmiem ir aizsegtas.
Kā darbojas vidējā ātruma kontroles sistēma
Vidējā braukšanas ātruma kontroles sistēma ir automātiska mērīšanas sistēma, kas veic ātruma mērījumu, balstoties uz noteikta ceļa posma nobraukšanai patērēto laiku. Posma sākumā un beigās ir uzstādīts aprīkojums, kas fiksē laiku, kad transporta līdzeklis iebrauc ceļa posmā un izbrauc no tā, un aprēķina vidējo ātrumu, ar kādu šis posms ir šķērsots. Ja sistēmas reģistrētais transportlīdzekļa vidējais ātrums ir lielāks par šajā posmā maksimāli atļauto, tā īpašnieks saņems sodu.
Vidējā braukšanas ātruma kontroles sistēma papildus veiks arī reģistrēto transporta līdzekļu tehniskās apskates (TA), autoceļu lietošanas nodevas samaksas un OCTA samaksas kontroli.
Kas izrakstīs sodus
Saskaņā ar Administratīvās atbildības likumu un likumu “Par policiju”, sodus par maksimāli atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu, tai skaitā vidējā ātruma kontroles posmos, piestāda un administrē Valsts policija.
Kā izvēlējās posmus kuros uzstādīt vidējā ātruma kontroli
Sistēmas ieviešanas mērķis ir kontrolēt transportlīdzekļu vidējo braukšanas ātrumu potenciāli bīstamos autoceļu posmos. Vidējā braukšanas ātruma kontroles posmi tika izvēlēti, ņemot vērā ceļu satiksmes negadījumu (CSNg) statistiku par pēdējiem trim gadiem, kā arī kopējo satiksmes intensitāti, kravas transporta īpatsvaru un satiksmes organizāciju (aizliegumu apdzīt).
Finansējums un ierīkošana
Vidējā braukšanas ātruma kontroles sistēmu, atbilstoši iepirkuma rezultātiem, uzstāda PS Fima Group par līgumcenu 1 261 155,87 eiro (bez PVN). No tās ap 900 000 eiro (bez PVN) paredzēti vidējā ātruma kontroles sistēmas ierīkošanai 16 posmos, bet ap 360 000 eiro (bez PVN) – sistēmas uzturēšanai triju gadu periodā 2023.–2025. gadā. Pēc līguma beigām sistēmas uzturēšana tiks īstenota par valsts budžeta līdzekļiem.
Projekta īstenošanai Ceļu satiksmes drošības padomē 2021. un 2022. gadā piešķirti līdzekļi 1 050 000 eiro apjomā. Realizējot projektu, pagājušajā gadā jau ieguldīti 57 581,56 eiro (ar PVN): iepirkumu rezultātā izstrādāti elektrotīkla pieslēgumu būvprojekti par 36 118 eiro (ar PVN), ko veica SIA ELKO; AS Sadales tīkls veicis elektrotīkla pieslēgumu ierīkošanu par 21 463 eiro (ar PVN).
PS Fima Group bija jāveic reģistrācijas iekārtu projektēšana, izbūve un aprīkojuma uzstādīšana, informācijas sistēmas ieviešana, datu apmaiņas servisu izstrāde informācijas nodošanai Ceļu satiksmes drošības direkcijai (CSDD), kā arī visu iekārtu un sistēmas verificēšana. Lai veiktu iekārtu verificēšanu, SIA Latvijas Nacionālais Metroloģijas centrs bija jāizstrādā jauna metodika, kurai bija nepieciešams saņemt akreditāciju tiesību aktos noteiktajā kārtībā, jo līdz šim Latvijā vidējā ātruma kontroles sistēma nav darbojusies.
Lietuvas pieredze
Lietuvā patlaban darbojas 131 vidējā ātruma kontroles posms, un statistika liecina, ka tas ievērojami uzlabo satiksmes drošību. 28 no esošajiem vidējā ātruma kontroles posmiem Lietuvā darbojas kopš 2021. gada, un cietušo skaits šajos posmos ir samazinājies par 70 %, salīdzinot ar periodu pirms vidējā ātruma kontroles ieviešanas. Līdz 2021. gadam šajos posmos vidēji ceļu satiksmes negadījumos bija 80 ievainotie un septiņi bojāgājušie, savukārt pēc vidējā ātruma sistēmas uzstādīšanas 2021. gadā – 26 cietušie un divi bojāgājušie.
Līdz 2024.gadam Lietuvā plānots ieviest vēl 27 vidējā ātruma kontroles posmus.