Skats uz Rīgas un Raiņa ielu krustojumu no Tautas nama. Valka. pirms 1935.gada maija.
Valkas novadpētniecības muzeja krājums
Valkas novada teritorijā līdz 20. gs. beigām risinājās notikumi, kas kļuvuši nozīmīgi kā Vidzemes reģiona, tā visas valsts mērogā.
- Valkas novada teritorija bijusi apdzīvota jau tālā senatnē. Līdz 13. gadsimtam tās lielākā daļa ietilpa latgaļu apdzīvotajā Tālavā. 13.–15. gs. tagadējā Valkas novada teritorija bijusi pakļauta Livonijas ordeņa valstīm. 1560. gadā netālu no Valkas notikusi Ērģemes kauja, kuras rezultātā faktiski beidzis pastāvēt Livonijas ordenis.
- 17.gs. līdz ar Vidzemi novada teritorija nokļuva Zviedrijas pakļautībā. 18. gs. Vidzeme bija cariskās Krievijas sastāvā.
- 19.gs. beigās Valku izveidoja par dzelzceļa mezgla pilsētu, kas veicināja reģiona attīstību. 20. gs. 1. pusē Valkai bija liela nozīme Latvijas valsts tapšanā un tās nosargāšanā Brīvības cīņās. Ar Valkas novadu saistīti aptuveni 84 Brīvības cīnītāji, kas apbalvoti ar Lāčplēša Kara ordeni. Valkā nodibinājās un darbojās: Latviešu Zemnieku savienība (1917), Latviešu Pagaidu nacionālā padome (1917), Latviešu pagaidu Nacionālais teātris (1918) un Ziemeļlatvijas brigāde (1919). Valkas sadalīšana 1920. gadā ietekmējusi pilsētas un apkārtējās teritorijas attīstību.
- Pirmās skolas Valkas novadā dibinātas 18. gs. 1. pusē: Kārķu muižas skola ap 1725. gadu; Aumeisteru draudzes skola (tagadējā Ozolu pamatskola Zvārtavas pagastā) - 1726. gadā, un tā ir viena no vecākajām Latvijā.
- Novada teritorijā dažādos laikos atradušās nozīmīgas profesionālās mācību iestādes: 1849.–1890. gadā Valkā – Vidzemes draudzes skolu skolotāju seminārs, kura vadītājs 1839.–1881. gadā bija Jānis Cimze; 1900.–1925. gadā Vijciemā – Meža skola, kur sagatavoti mežsargi.
- 20.gs. par regulārām sporta aktivitātēm novada teritorijā gādājušas dažādas organizācijas: 1. pusē – aizsargi, skauti, bet gadsimta 2. pusē – brīvprātīgā sporta biedrība „Vārpa”.
- Valkas novadā pirmie dziesmu svētki notikuši Valkā (1868) un Valkas pagasta „Tomēnos” (1879). Pirmā publiskā teātra izrāde latviešu valodā notikusi Valkā 1871. gadā. Pagastos teātru trupas sāka darboties 1920. – 30. gados. Vijciemā un Ērģemē 1930.-jos gados notikušas pat vērienīgas brīvdabas izrādes. Valkas pagasta Lugažu puses iedzīvotāji 1930.-to gadu vidū atjaunoja vakarēšanu tradīciju, ko augstu novērtējis Valsts Prezidents Kārlis Ulmanis.
- Pirmās kultūras un saimnieciskās biedrības dibinātas jau 19. gs.: Valkā pirmā – Valkas Viesīgā biedrība (1885); pagastos – Vijciema Mūzikas–dziedāšanas biedrība (1900).
- Pēc Otrā pasaules kara Valkas novada iedzīvotājus skāra deportācijas: 1941. gadā izsūtīti aptuveni 93 cilvēki; 1949. gada martā – aptuveni 645. Novadā 1947. – 1949.g. (līdz izsūtīšanai) nodibinātas 7 kolektīvās lauku saimniecības – kolhozi. 1991. gadā, kad Latvijā kolhozi sāka likvidēties, Valkas novada teritorijā bijuši 3 kolhozi un 3 padomju saimniecības.
- 20.gs. 2. pusē novadā darbojās vairāki nozīmīgi ražošanas un celtniecības uzņēmumi, piemēram, Starpkolhozu celtniecības organizācija, Pārvietojamā mehanizētā kolonna–28, lauksaimniecības tehnikas remonta uzņēmums LRTNK, ražošanas apvienību „Sarkanais Rīts” un „Daiļrade” filiāles, kā arī citi.
Materiālu sagatavoja Valkas novadpētniecības muzeja izglītojošā darba un darba ar apmeklētājiem vadītāja: Ligita Drubiņa