Galveno balvu kategorijā “Uzņēmumiem draudzīgākā valstspilsēta 2024” saņēma Rīga, aiz sevis otrajā vietā atstājot Jelgavu, bet trešajā – Jūrmalu. Savukārt “Uzņēmumiem draudzīgākais novads 2024” balvu ieguva Dienvidkurzemes novads, sudraba godalga – Valkas novadam, bet bronza – Talsu novadam. Savukārt LTRK pakalpojumu padomes simpātiju balvu ieguva – Preiļi.
LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš: “Latvijas iedzīvotāju labklājība lielā mērā ir atkarīga no tā, cik labvēlīgu uzņēmējdarbības vidi veido pašvaldības savā teritorijā, jo ikviens uzņēmums darbojas konkrētā pašvaldībā. Tāpēc ir patiesi prieks par pašvaldībām, kas orientējas uz uzņēmējdarbības attīstību un rada labvēlīgu vidi savas teritorijas uzņēmumiem. Apsveicu šā gada laureātus gan novadu, gan valstspilsētu kategorijā un ceru, ka šis apbalvojums motivēs pašvaldības vēl aktīvāk strādāt pie biznesa vides uzlabošanas.
Tāpat izsaku cerību, ka Latvijas likumdevējs apsvērs izmaiņas nodokļu sistēmā, lai tās pašvaldības, kuras izveidojušas labu biznesa vidi, piesaistot un noturot uzņēmumus, tiktu atalgotas arī ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumiem arī pēc darbavietas principa un arī ar daļu no uzņēmuma ienākuma nodokļa. Šādi pašvaldības ne tikai saņemtu simbolisku pateicību, kā tas ir šīs balvas gadījumā, bet arī reālu finansiālu ieguvumu, kas veicinātu turpmāku attīstību.”
AS “Eco Baltia” valdes priekšsēdētājs, LTRK viceprezidents Māris Simanovičs:” Veiksmīga sadarbība ar pašvaldībām ir noteicošs faktors tam, lai uzņēmumi spētu attīstīt kvalitatīvus pakalpojumus iedzīvotājiem. To rāda arī mana ilggadējā pieredze uzņēmējdarbībā, tostarp nozarē, kas ir viena no pašvaldību funkcijām, ko turklāt stingri diktē Eiropas Savienība. Ticu, ka ikgadējs pašvaldību novērtējums var būt kā motivators to ciešai sadarbībai ar uzņēmumiem, kas ir pamats ilgtspējīgas un labklājīgas valsts veidošanai.”
Pašvaldības tika vērtētas pēc vairākiem kritērijiem: analizētas pašvaldības atbildes uz uzņēmēja interesi attīstīt biznesu konkrētajā reģionā jeb izmantota “slepenā pircēja” metode, kas veidoja 25% no kopvērtējuma, pašvaldības atbalsts izglītības iestādēm uzņēmējdarbības programmu īstenošanā un skolēnu mācību uzņēmumu organizēšanā, kas veidoja 15% no kopējā vērtējuma, pašvaldības pašvērtējums – 15%, uzņēmumu vadītāju vērtējums – 30% un reģistrēto uzņēmumu daudzums konkrētajā pašvaldībā – 15