Visu janvāri Valkas bibliotēkas novadpētniecības stendā skatāma izstāde “Gads [sākas] ar kalendāru”. Tajā apskatāmi bibliotēkas krājumā atrodamie kalendāri, kas ne vien kalpojuši kā dienu rādītāji, bet arī nozīmīgu ziņu un praktisku padomu devēji. Tie ir dažādu nozaru, formu un valodu – literārie, lauksaimniecības un bērnu, vispārīgie un vietējie, kā arī pie sienas liekamie kalendāri.
Ekspozīciju papildina literatūra par kalendāru vēsturi, izcelšanos un daiļdarbi, kuru nosaukumā ietverts vārds “kalendārs”. Izstādes centrā – 2023. gadā Valkas bibliotēkas un Valkas novadpētniecības muzeja kopīgi sastādītais izdevums “LAIKS. Kalendārs 2024”, kā arī informācija par kalendāriem, kas savulaik iznākuši Jāņa Rauskas apgādā Valkā.
“Kalendāri tak ir mums, latviešiem, viena no visnepieciešamākajām grāmatām, kas tāpat kā Bībele un Dziesmu grāmata netrūkst nevienā mājā,” tā 1915. gadā rakstījis bibliogrāfs Jānis Misiņš. Arī šodien lielākā daļā mājsaimniecību kalendārs ir ierasta lieta. Vienam tas atgādina par svētku un atceres dienām, citam tas kalpo kā interjera priekšmets vai vieta piezīmēm. 2022. gada Vakaru Ziņu Žurnālā lasāms: “Pētījumā, ko veica izpētes aģentūra «Forta Research», noskaidrots, ka vismaz viens drukātais kalendārs ir 89 % aptaujāto iedzīvotāju, bet 46 % respondentiem to ir pat vairāk nekā viens. (..) Vidzemē tos var atrast pat 95 % mājsaimniecību. Zīmīga ir arī tendence – jo tālāk no pilsētas, jo populārāks ir drukātais kalendārs. Rīgā to izmanto 83 % iedzīvotāju, lielajās pilsētās – 89 %, mazpilsētās – 93 %, bet lauku mājās kalendāru atradīsiet 95 % gadījumu.”
Apmeklē izstādi un gūsti iespaidu, cik atšķirīgi mēdz būt kalendāri, un salīdzini, vai un kā tie atšķiras no šodien veikalu plauktos piedāvātajiem.
