Atzīmējot Mārtiņa Ūdra – sava laika nozīmīgākā Valkas sabiedriskā darbinieka – 185. dzimšanas dienu, līdz 14. maijam Valkas bibliotēkā apskatāma novadpētniecības izstāde “Dižo valcēnieti Mārtiņu Ūdri pieminot”.
Mārtiņš Ūdris dzimis 1839. gada 4. aprīlī Valmiermuižā, mācījies Jāņa Cimzes vadītajā seminārā (1859-1862). Teju 50 gadus bijis Lugažu draudzes skolotājs, ērģelnieks un baznīcas kalpotājs. M. Ūdrim ir būtiska loma latviešu teātra kultūras aizsākšanā Valkā, viņa vadībā 1871. gadā Valkas iedzīvotājiem publiski izrādītas pirmās divas lugas latviešu valodā. Viņš ir arī Lugažu dziedātāju biedrības dibinātājs un bijis tās kora diriģents. 1873. gadā I Latviešu vispārējos Dziesmu svētkos Rīgā izvēlēts par vienu no trim karoga nesējiem.
Mārtiņa Ūdra nozīmīgākais veikums ir pirmās latviešu biedrības – Valkas Viesīgās Biedrības – dibināšana. Valkas “māmuļa” veicināja kultūras, izglītības un sabiedriskā dzīves uzplaukumu pilsētā, apvienoja latviešus, cēla viņu pašapziņu.
Paliekošs Mārtiņa Ūdra devums Valkai ir Tālavas ielā 4 celtā ēka, kuru vēl savā dzīves laikā viņš nodevis sabiedrības vajadzībām. Kādreiz namā atradusies Valkas apriņķa valde, padomju laikos – milicija un kopš 1992. gada šeit darbojas Latvijas Valsts policijas Valkas iecirknis.
Mārtiņš Ūdris miris 1921. gada 22. jūlijā, apglabāts Lugažu (tagad Cimzes) kapos.
Izstādes vizuālajos materiālos izmantota Mārtiņa Ūdra fotogrāfija, kuru Valkas novadpētniecības muzeja krājumam nodevis ievērojamā valcēnieša mazmazmazdēls Franks Pavasars.
Aicinām apmeklēt izstādi un iepazīt Mārtiņu Ūdri, kas savā darbībā vienmēr turējies pie devīzes “palikt saviem nodomiem uzticīgam līdz galam”.
