Godinot novadnieku fotogrāfu lomas nozīmīgumu dažādu liecību, notikumu atspoguļošanā un mākslā, līdz 13. maijam Valkas bibliotēkā apskatāma novadpētniecības izstāde “Valkas novada fotogrāfi – 2023. gada jubilāri”. Šogad apaļas jubilejas četriem Valkas novada fotogrāfiem Antonam Rudītim (1868-1930), Dāvim Spundem (1878-1960), Jurim Krieviņam (1933-2000) un Uldim Balgam (1953). Izstādē eksponētās publikācijas, fotogrāfijas un citi iespieddarbi ne tikai sniegs ieskatu jubilāru – fotogrāfu radošajā un dzīves gājumā, bet arī novada fotogrāfijas vēsturē.
- Antons Rudīts dzimis 1868. gada 14. februārī Omuļu “Ulšķos”. Fotogrāfa amatu apguvis pašmācības ceļā un arodā sācis darboties 1893. gadā. Pirmās A. Rudīša fotodarbnīcas atradušās tagadējā Valgas teritorijā, bet pēc Igaunijas-Latvijas robežas izveidošanas un Valkas sadalīšanas darbnīca tika pārcelta uz viņa 1902. gadā vasarnīcas stilā celto ēku Valkā, Rīgas ielā 27.
- Paralēli darbam fotodarbnīcā Antons Rudīts veicis arī mazo ērģelīšu uzskaņošanu baznīcās, izveidojis stīgu instrumentu kvartetu un iekārtojis kalēju darbnīcu, kur darinātas dekoratīvas kapu dzelzs sētiņas, lukturi, vēja rādītāji u.c. Laikā pirms Pirmā pasaules kara viņa pakļautībā darbojas 9 strādnieki. Savus fotouzņēmumus ar nozīmīgiem sabiedriskiem un politiskiem notikumiem Valkā Antons Rudīts sūtījis ilustrētajam nedēļas žurnālam “Atpūta” un darbojies Latvijas fotogrāfu organizācijā. Fotogrāfa atstātais mantojums – pastkaršu un fotogrāfiju kolekcija, ir nozīmīga kultūrvēsturiskā liecība, “kas vēsta gan par valcēniešu sadzīvi, ikdienu un svētkiem, gan par pilsētas apbūvi 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta 1. ceturksnī.”
- Fotogrāfs Dāvis Spunde dzimis 1878. gada 8. martā Vijciema “Zālītēs”. 1904. gadā Vijciema muižā atvēris savu pirmo foto darbnīcu, bet 1909. gadā pārcēlies uz Strenčiem, Rīgas ielu 17. Bijis arī žurnāla “Atpūta” ārštata fotogrāfs. Dāvis Spunde bijis sabiedriski aktīva personība – darbojies aizsargu nodaļā un Saviesīgajā biedrībā, bijis ugunsdzēsēju komandas šļirces komandieris, ievēlēts arī Strenču pilsētas domē un valdē.
- D. Spundes kabinetportreti un grupu uzņēmumi bija kompozicionāli pārdomāti un mākslinieciski. Par tiem viņš Valmieras foto izstādē (pirms Otrā pasaules kara) ieguvis 2. šķiras diplomu ar medaļu. Savās fotogrāfijās dokumentējis Strenču dzīvi laika posmā starp diviem pasaules kariem, pilsētas un tās apkārtnes dabas ainavas un procesus.
- Novadnieks – fotogrāfs Juris Krieviņš dzimis 1933. gada 13. maijā Zvārtavas “Dzintaros”. Viņš ir viens no ievērojamākajiem pagājušā gadsimta Latvijas fotogrāfijas klasiķiem-romantiķiem, kurš daudzu gadu garumā dokumentējis nozīmīgus kultūras dzīves notikumus, visdažādāko kultūras un mākslas darbinieku portretus. Rakstījis presē un izdevis grāmatu par fotomākslu, publicējis vairākus fotoalbumus. Nozīmīgākais devums Latvijas fotogrāfijai ir J. Krieviņa 1998. gadā izdotais melnbalto fotogrāfiju albums “Mani Dziesmusvētki” par Latviešu dziedāšanas svētku tradīciju no 1970. līdz 1993. gadam. Viņš izaudzinājis arī vairākus desmitus kvalificētu fotogrāfu, teju 30 gadus vadot jauniešu Tautas fotostudiju “Īriss”. Piedalījies starptautiskās fotoizstādēs Itālijā, Šveicē, ASV u.c., kur ticis godalgots. Jura Krieviņa fotogrāfijas ir dvēseliskas, emocionālas un stāstošas, viņa paša veidoto simbolu valodas piesātinātas.
- Fotomākslinieks un uguns skulptūru meistars Uldis Balga dzimis 1953. gada 9. martā Alojā. Valkas novadā darbojies un strādājis no 1979. līdz 1998. gadam. Fotografēt sācis mācoties vidusskolā, bet kā fotogrāfu sevi apzinājies, darbojoties Valkas fotogrupā “REFLEX”. Pēc pārcelšanās uz Talsiem nodibina un vada fotoklubu “Talsi”. Piedalījies daudzās izstādēs Latvijā un ārzemēs. 1994. gadā kopā ar trim domubiedriem dibina radošo grupu “Akciju sabiedrība”, kurā kā galvenais radošās darbības virziens ir uguns skulptūru veidošana un to iemūžināšana. Ar panākumiem piedalījies pirmajā pasaules ugunsskulptūru čempionātā, kas norisinājās 2011. gadā Tallinā. Ulda Balgas daiļradei piemīt cikliskums, kur fotografēšana mijas ar ķīmiskiem eksperimentiem, kas izriet no tā brīža ārējiem faktoriem – vietas, notikumiem, aktualitātes.
