Valkas pilsētas kultūras nama (Em. Dārziņa ielā 8, Valka) pagrabstāva svētku informācijas biroja telpās apskatāma Valkas pilsētas kultūras nama TLMS “Saulīte” darbu izstāde “Ceļš”.
Tautas lietišķās mākslas studijas “Saulīte” izstādē “Ceļš” ir veltījums 15. Latvijas amatierteātru svētkiem Valkā. Vienkopus aplūkojami TLMS “Saulīte” audēju dažādu gadu darbi.
No tālas pagātnes līdz pat mūsdienām audēju amats ir viens no retajiem, kuru latvieši ir paturējuši vadošajā vietā starp amatu prasmēm. Ne velti audēji ir apveltīti ar asu prātu, labu gaumi un fizisku izturību.
Tomēr Valkas puses tautas mākslas bagātības un daudzveidības atrādīšana nav vienīgais izstādes mērķis – izstāde uzrunā skatītājus arī ar Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā ierakstītajām dubultauduma šatieru segu Ziemeļvidzemes paraugiem. Dubultās šatiersegas nosaukums tiek lietots Valkā, Smiltenē, Kārķu un Vijciema pagastos. No igauņu valodas Valkā – aust "topelt tekku" (dubults darbs, “dubulta darīšana” vai “darīt dubultu darbu”, vai arī “aust dubultsegu”), bet Ērģemes pagastā - dubultīgais šatiera deķēns.
Segu aušana dubultauduma veidā jeb dubultauduma šatiera (ieaustas krāsu pārejas joslas) segu aušana ir Ziemeļvidzemei raksturīgs aušanas tehnikas veids (sākot ar 19. gadsimtu), kas darba un materiālu ietilpības dēļ ir retāk izmantots aušanas paņēmiens.
20. gadsimta sākumā audēji sevišķu vērību veltīja darinājumiem ar rotājošu nozīmi. Dubultauduma šatiera segu aušana Ziemeļvidzemē kulmināciju sasniedza 20. gadsimta 90. gados.
Valkas audēja Milda Eglīte (1926–2015) savās atmiņās 1985. gadā raksta: “Topelt tekku aušana, no vienas puses – ērti, nav jāstaipās, šaujot atspoli cauri šķīrienam – tikai kādi astoņdesmit centimetri. No otras puses – tu neredzi, kas notiek auduma apakšējā kārtā. Sevišķas problēmas rada pāreja no vienas kārtas uz otru. Šo grūtību pārvarēšana prasa īpašu meistarību.”
Mūsdienās Ziemeļvidzemē dubultauduma šatiera segu aušana sāk apsīkt ekonomisku apstākļu dēļ, lai gan nav zaudējusi savu nozīmi audēju vidū. Ziemeļvidzemes dubultauduma šatiera segu lielākās kolekcijas glabājas Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja, Valkas novadpētniecības muzeja pamatkrājumos un dažās privātajās Ziemeļvidzemes kopienas locekļu kolekcijās. Šīs segas parāda, kā austajos darbos saglabājušās mūžsenās tradīcijas un kā tajos ienākušas izmaiņas.
Šodien seno un jauno tradīciju sintēze dubultauduma šatiera segās apliecina, cik būtiskas ir šīs segas kopienai, tā atspoguļojot austo segu nacionālo savdabību un tradicionālās iezīmes.
Spilgtu krāsu akcentu izstādē ienes jostu segas, jostiņsegas, josliņsegas vai prievīšu segas.
Jostiņsegas jau 20. gs. sākumā Latvijā bija pazīstamas kā dekoratīvo audumu veids, taču to aušanai tiek lietotas samērā sarežģītas auduma iekārtojuma tehnikas. To aušanā tiek izmantotas pat 8 nīšu kārtas, ar plašām ornamentu veidošanas iespējām.
Izstādē izvēloties dažādas krāsas un faktūras, audējas atklāj arī lina audumu pārsteidzošo dažādību. Balti pelēcīgie lina audumi ar nenosakāmu un grūti pamanāmu rakstu vai ornamentu – ir saskatāmi tikai auduma rakstam veidojot ēnu spēles.
