Valkas pilsētas kultūras nama pelēkajā zālē apskatāma gleznotājas Elgas Grīnvaldes personālizstāde "Sudraba stīga".
Elga Grīnvalde “ellgrii” dzimusi 1966. gadā Valkā. Mācījusies Rīgas Lietišķās Mākslas vidusskolā, stikla apstrādes nodaļā, Latvijas Mākslas akadēmijā stikla dizaina nodaļā iegūstot Mākslas Bakalaura grādu un glezniecības meistardarbnīcā, maģistratūrā, iegūstot Mākslas Maģistra grādu. Izstādēs piedalās no 1987. gada. No 2003. gada Latvijas Mākslinieku Savienības biedrs. Aktīvi piedalījusies dažādu mākslinieku grupu izstādēs Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Vācijā, Itālijā, Dānijā, Somijā, Baltkrievijā un Beļģijā. Kopš 1996. gada regulāri organizējusi personālizstādes gan Latvijā, gan ārzemēs. Piedalījusies izstādēs Marka Rotko mākslas centrā, izstāšu zālē “Arsenāls”, galerijā MuseumLV, “Baltijas biennālē” Sanktpēterburgā, “L’ Eternita’ nell Arte” Romā, un citur.
Tuvojas gada tumšākais brīdis, kad vēlamies izjust iekšējo mieru un gaismu. Tagad mums vairāk kā nekad ir nepieciešama šī dvēseliskā saikne vienam ar otru un ticība labam turpinājumam. Mūsu laimes meklējumi ir individuāli - kādam tas ir kluss brīdis baznīcā, bet kādam tas ir meditatīvs stāvoklis, ko izraisa iedziļināšanās krāsu, formu un gaismas pasaulē.
Elgas Grīnvaldes glezniecību var raksturot kā abstraktu, tomēr viņas galvenais iedvesmas avots ir daba.
Māksliniece savas abstraktās gleznas veido, klājot neskaitāmus slāņus vienu pāri otram, līdz gleznā sāk atklāties telpiskums, dziļums un to no dažādiem skatu punktiem var ieraudzīt atšķirīgi. Jo skatītājs ilgāk lūkojas gleznā, jo tā it kā aizvien plašāk un plašāk atver iekšējo redzi un skatītājs sāk tajā ceļot. Protams, tas ir ļoti personisks ceļojums, jo katrs gleznu redz un izjūt atšķirīgi. Tieši šis atmosfēriskais glezniecības veids mākslinieci šobrīd saista visvairāk.
E. Grīnvaldes darbos, kas ir izstādi Valkas pilsētas kultūras namā personālizstādē “Sudraba stīga”, ir tiešas atsauces uz garīgumu, kurā Dievišķais skaistums ieved klusā harmonijā. E. Grīnvaldes glezniecībai ir raksturīga gaismas un krāsu mijiedarbības spēle, kas rada īpašas vibrācijas un ierauj skatītāju meditatīvā stāvoklī. Ar plašām dimensijām, simplicētām formām un meistarīgām niansēm tiek atklāts krāsas potenciāls, bet krāsainu slāņu mirdzums veido dziļuma sajūtu.
Māksliniece Elga Grīnvalde stāsta: “Skatiens no punkta uz augšu, aizvien augstāk un augstāk līdz pazūd robeža. Vertikāles, kalni un debesis, koki, zvaigznes un tālums nezināmais. Svītru kods, segu raksti, tautiskie brunči, līnijas un raksti, pārklājumi ar bezgalīgām domām. Vertikāles - kāpšana kalnā, neatlaidīgs darbs, krišanas un augšāmcelšanās, iedziļināšanās lietas būtībā, jaunas atklāsmes, iešana uz dziļuma bezgalīgo vertikāli. Mēs paši meklējam savu vertikāli un savas virsotnes. Izstādes pamatā ir krāsu un gaismas mijiedarbības spēle neatkarīgi no mākslinieka. Par pamatu ņemot zeltu. Zelta stīgojums kā jau no Bizantijas viduslaikiem. Dievišķā skaistuma spēle bazilikā ar saules un sveču gaismām un vibrējošo korāļu skaņām, cilvēku zemapziņu pārceļ vertikālās līnijās. Skatoties uz izstādēs gleznām, katrs apmeklētājs ieraudzīs savu redzējumu. Cilvēks ir tas, ko viņš redz, dzird, sajūt. Gleznas ar attiecīgo noskaņojumu var katru cilvēku individuāli ievest klusuma harmonijā jeb savā vertikālē.”
