Par pagastu

 

Teritorija: 142 km2

Iedzīvotāji: 703 (01.01.2016.)

Lielākās apdzīvotās vietas: Vijciems

 

Vijciema pagasta ģerbonis:

 

Ģerboņa heraldiskais apraksts:

Sudraba lauks dalīts galvā ar zilu viļņotu siju. Augšā trīs priežu čiekuri, apakšā zvīņojums jumstiņu formā.

 

Vijciema pagasta ģerboņa idejiskais apraksts:

Vijciema pagasta ģerboņa pamatnē attēlotas sudrabotās zvīņas ataino Vijciema baznīcas zvīņveida koka dēlīšu apšuvumu. Ģerboņa augšdaļā uz sudrabotā fona attēlotie brūnie čiekuri ataino Vijciema Čiekurkalti. Ģerboņa vidusdaļā attēlotā zilā josla simbolizē Vijas upi, kas līkumo un vijas cauri pagasta teritorijai.

 

Ģeogrāfiskais stāvoklis

Vijciems atrodas (Tālavas zemienes Sedas līdzenumā). Cauri pagastam tek Gaujas kreisā pieteka Vija, kas savā 62 km garajā ceļā nepārtraukti līkumo un vijas, taču tās kritums ir samērā prāvs – 1,2 metri uz kilometru. Vija ietek Gaujā 3 km lejpus Vijciema. Upes lejtecē straujš, krāčains posms noslēdzas ar sarkanā smilšakmens atsegumu - “Kankarīšu iezi”. Vijas kreisajā krastā 0,5 km lejpus Vijciema centra paceļas ar mežu apaugušais Celīškalns. Tā platība aizņem aptuveni 3 ha, tas paceļas 22 m pār apkārtni.. Vijciema pagasta kopplatība ir 14193,2 ha t.sk.

  • LIZ 2983,0 ha jeb 21,0 %
  • meži 9613,5 ha jeb 67,7 %
  • purvi 401,8 ha jeb 2,8 %
  • zem ūdeņiem 519,1 ha jeb 3,7 %
  • ceļi 291,9 ha jeb 2,1 %
  • pagalmi 116,3 ha jeb 0,8 %
  • pārējās zemes 267,0 ha jeb 1.9 %

Vijciema pagasta teritoriju šķērso 1.šķiras autoceļš Smiltene – Valka.

 

Vēsture

Vijciema pagasts senos laikos piederēja pie latgaļu Tālavas valsts Trikātas novada, kā “ciems Vivas upes krastā”. Daļa vēsturnieku pārliecināti, ka Vijciema nosaukums atvasināts no Vijas upes un pēc igauniskā “ viis”- nozīmē “lūkuss”, bet citi domā, ka nosaukums radies no pagasta teritorijai cauri tekošās Vijas upes vārda. Pirmo reizi Vijciems minēts 1224.gadā. Kā senatnes liecinieks Vijciema pagastā reģistrēts pilskalns “Celītkalns” Vijas upes krastā. Vijciema pagasts robežojas ar Valkas, Bilskas, Zvārtavas, Plāņu, Trikātas pagastiem. Tas atrodas gandrīz pusceļā starp Valku un Smilteni. 1898.gadā Vijciemā sāka darboties pirmā mežsaimniecības skola Baltijā.1899.gadā uzcēla medību māju, kas nodega 1905.gada revolūcijas laikā. Tanī vietā 1907.gadā uzcēla jaunu mūra ēku- medību pili, kas saglabājusies vēl šodien un restaurēta 1989. gadā.

 

Kultūras un dabas objekti

Tagadējā Vijciema pagasta centrā saglabājušās daudzas 19.gadsimtā celtās muižas ēkas. Pagastā ir vismaz astoņi unikāli objekti, kas pelna ievērību arī šobrīd. Tie ir : Vijciema luterāņu baznīca, Celīškalns, Bitarīnkalns, Ielīcu etnogrāfiskā sēta, Čiekurkalte, Meža skola, medību pils un pagasta centrs. Vijciema luterāņu baznīca celta 1852.gadā.Tā ir vienjoma koka celtne, kam ir īpatnēja sienu ārējā apdare. Tās ir apšūtas ar zvīņveida koka dēlīšiem. Šeit atrodas republikas nozīmes mākslas pieminekļi – altāris, un kokā gleznota altārglezna “Svētais vakarēdiens”. Kā senatnes liecinieks Vijciema pagastā atrodas pilskalns “Celīškalns” Vijas upes krastā. Apmēram 600 m uz ziemeļrietumiem no Celīškalna pie “Silbitaru” mājām atrodas senlatviešu kulta vieta Bitarīnkalns, kurā konstatēts kapulauks. 5 km no centra atrodas apdzīvota vieta Mežmuiža. Pirmā, kas mūs sagaida pirms iebraukšanas Mežmuižā, ir kāda trīsstāvu ēka, celta no sarkaniem ķieģeļiem, apjumta ar kārniņu jumtu. Tā ir vecākā čiekuru kalte Latvijā, kas celta 1895.gadā un apgādāja sēklas ne tikai visai Vidzemei, bet arī eksportam Tā darbojas vēl šodien kā čiekurkalte un arī kā muzejs.

Vijciema pagasts

>