Valkas pilsēta

 

 

 

Teritorija: 14,36 km2

 

 

Iedzīvotāji: 5518 (01.01.2016.)  

 

Valkas pilsētas ģerbonis  

 

Heraldiskais apraksts - Zaļā laukā no mākoņa labā pusē pacelta bruņota roka ar zobenu. Virs rokas viena zelta zvaigzne un zem rokas divas zelta zvaigznes.

 

Idejiskais apraksts - 1925. gada ģerboni veidoja pamatojoties uz veco. Tā krāsas tika izvēlētas, pamatojoties uz heraldikas likumiem. Heraldikas pētnieks prof. Armands Vijups ir rakstījis, ka, iespējams, ģerbonī attēlota bruņota roka, jo tas bija populārs elements gan ungāru heraldikā (Polijas valdnieks Stefans Batorijs pēc tautības bija ungārs), gan Somijas heraldikā.  Atšķirībā no senā (vienotās Valkas) ģerboņa, jaunajā (1925.g.) roka tika pagriezta no labās puses, un zaļajā laukā novietotas trīs Latvijas Republiku simbolizējošas zelta zvaigznes.

 

Vēsture

  • 1286. gads Valkas vārds pirmo reizi atrodams vēstures avotos (Rīgas pilsētas parādu grāmatā)
  • 1422. gads Valkā sanāk pirmā Livonijas valstiņu apspriede, kas nolemj turpmāk katru gadu sasaukt kārtējo landtāgu (Livonijas valstiņu apvienības augstākais orgāns). Līdz 1500.gadam Valkā noturēti 36 landtāgi
  • 1560. gads Valka 2x kļūst par robežu : notiek Livonijas ordeņa pēdējā cīņa netālu no Valkas pie Ērģemes ar krieviem, kurā tas cieta sakāvi -līdz ar to Valka atrodas starp divām naidīgām varām – Krieviju un Poliju
  • 1584. gada 11.jūnijs Polijas karalis Stefans Batorijs /1533-1586/ Valkai piešķir pilsētas tiesības
  • 1590. gads Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs Sigismunds III Vāsa /1566-1632/ apstiprina Valkas pilsētas tiesības
  • 1590. gads apstiprina Valkas pilsētas ģerboni
  • 1721. gada 30.augusts Valka līdz ar visu bijušo zviedru Vidzemi tiek pakļauta Krievijai
  • 1783. gads Valkai piešķir apriņķa pilsētas tiesības ar pakļautību Rīgai. Valkā sāk ieplūst latvieši, jo Valkas apriņķi paplašina uz Cēsu un Rīgas apriņķu zemju rēķina.
  • 1849.-1890.gadam Valkā darbojas Vidzemes draudžu skolu skolotāju seminārs (dibināts 1839.gadā Valmierā), kuru 1839.-1881.gadā vada Jānis Cimze /1814-1881/ un, kurā mācās vēlāk Latvijā un Igaunijā ievērojami pedagogi, koru diriģenti komponisti, mūziķi, literāti, mācītāji, sabiedriskie darbinieki un daudzi citi. Pavisam semināra pilnu mācību kursu beiguši 479 audzēkņi
  • 1868.gada 21.maijs notiek Valkas novada pirmā dziesmu diena, kuru noorganizē Indriķis Zīle /1841-1919/ - Valkas draudzes skolotājs un ērģelnieks, bij. J.Cimzes audzēknis
  • 1889.gads nodod ekspluatācijā dzelzceļa līniju Rīga – Valka
  • 1894.-1897.gadam izbūvē dzelzceļa līnijas Valka – Rūjiena – Pērnava un Valka – Ipiķi – Igaunijas robeža. Valka kļūst par dzelzceļa mezgla pilsētu. Tas izmaina pilsētas iedzīvotāju skaitu un nacionālo sastāvu
  • 1917.gada 12.maijs Valkā sanāk Latvijas Zemnieku savienības (29.aprīlī pēc vecā stila) dibināšanas sapulce (kongress)
  • 1917.gada 30.novembris (17.novembrī pēc vecā stila) Valkā nodibina Latviešu Pagaidu Nacionālo Padomi
  • 1917.gada 18.novembris (pēc vecā stila)        Latviešu Pagaidu Nacionālā Padome pieņēma deklarāciju, kurā pasludināja Latvijas autonomiju.
  • 1918.gada vasara Valkā nodibina Pagaidu Latviešu Nacionālo teātri
  • 1918.gada 15.novembris Latvijas Zemnieku Savienības centrālā padome Valkā nolemj proklamēt Latviju kā neatkarīgu demokrātisku republiku
  • 1920.gada 1.jūlijs šķīrējtiesa pieņem lēmumu par Valkas sadalīšanu starp jaunajām Latvijas un Igaunijas neatkarīgajām valstīm
  • 1920.gada 22.novembris piešķir pilsētas tiesības Valkas priekšpilsētu daļām, kuras pēc Latvijas-Igaunijas robežu komisijas lēmuma piedalītas Latvijai. Jauno pilsētu nosauc par Valku
  • 1925.gads apstiprina Valkas pilsētas ģerboni: „Zaļā laukā no mākoņa labā pusē pacelta bruņota roka ar zobenu, virs rokas viena zelta zvaigzne, zem rokas – divas zelta zvaigznes”
  • 1990.gads atjauno valsts robežu Valkā.
  • 2007.gada 21.decembris Latvija un Igaunija pievienojas Šengenas bezvīzu telpai – Valkā/Valgā likvidē robežkontroli
Valkas pilsēta

>