13.04.2017
Valkā apskatāma scenogrāfa un gleznotāja Osvalda Rožkalna (Vācija) izstāde “Dialogi”

Valkā atklāta 2.starptautiskā mākslas biennāle “Dzīve”. No 12.aprīļa līdz 12.jūnijam  Valkas pilsētas kultūras namā (Em. Dārziņa ielā 8) ir apskatāma Osvalda Rožkalna gleznu izstāde “Dialogi”.

 

Nav nejaušība, ka mākslinieka Osvalda Rožkalna (1910 – 1989) izstāde “Dialogi” notiek Valkas 2. starptautiskās laikmetīgās mākslas biennāles “Dzīve” ietvaros. Lielu darbu un atbalstu izstādes nokļūšanai līdz Valkai ieguldījusi Latvijas Mākslas akadēmijas Informācijas centra vadītāja, mākslas zinātniece Ingrīda Burāne.

 

 Osvalds Rožkalns ir vidzemnieks – dzimis Smiltenē, un liela daļa viņa radošās dzīves bija saistīta ar teātri: gan strādājot par dekorāciju izpildītāju Latvijas Operā (1931 – 1940), gan zīmējot Putlosas un Zedelgemas kara gūstekņu nometnēs (1944 – 1945), gan veidojot patstāvīgus ietērpus izrādēm Vircburgas DP nometnē (1946 – 1951) un vēlāk – esot Vircburgas teātra mākslinieks (Mainfranken Theater Wurzburg, 1962 – 1972).

 

Izstādes nosaukums “Dialogi” ietver sevī teātra būtību, bet ne tikai. Osvalda Rožkalna darbos dialogs ir vienmēr, pat klusajās dabās un ainavās, kuras lielā mērā parādās, kā iespējami spēles laukumi. Viņa mākslinieciskā valoda ir piesātināta un daudzveidīga. Tās ir sarunas ar pagātni, šodienu, teātri, skatuves tēliem, lielajiem meistariem – Kazāku, El Greko, Vermēru, Pikaso un daudziem citiem, kurus mākslinieks studējis, kopējis, izmantojis kā ierosmes avotus patstāvīgiem darbiem. Šis process viņam bijis ļoti nozīmīgs, jo savas dzīves laikā viņš nevarēja mācīties ne mākslas skolās, ne Latvijas Mākslas akadēmijā. Un var tikai ar apbrīnu iedziļināties sasniegtajā meistarībā, personības izvērsumā, kādu viņš guvis neatlaidīgā ikdienas darbā.

 

Dodot izstādei nosaukumu “Dialogi” un akcentējot teātra tēmu, tika domāts par to dialogu, kas vienmēr pastāv māksliniekam ar topošo darbu, māksliniekam ar savu dzīvi, uzskatiem, ideāliem, māksliniekam ar modeli, māksliniekam ar izmantojamo materiālu daudzveidību – eļļa, guaša, vienkāršais zīmulis, ogle, kolāžas, jauktas tehnikas. Tāpat kā vienmēr pastāv dialogs starp konkrētu radošo izpausmi un darbu kārtojumu izstāžu zālēs, dienas mainīgo apgaismojumu jebšu mākslīgā apgaismojuma piesātinātību vai iztrūkumu, telpas iekšējo konstrukciju, interjera detaļām, visu to, kas veido vidi, kurā mākslas darbs tiek aplūkots. Un, iespējams, pats nozīmīgākais dialogs: starp mākslas darbu vai ekspozīciju kopumā un tās skatītāju.

 

Mākslinieks Osvalds Rožkalns, neraugoties uz sarežģīto dzīves ceļu un atšķirtību no dzimtenes, bija vitāla un daudzveidīgām interesēm apveltīta personība. Viņš ne tikai iespēja savas dzīves laikā pilnībā apgūt skatuves telpas un dekorāciju gleznošanas prasības, darināja kostīmu skices ļoti atšķirīgiem laikmetiem un tipāžiem, gleznoja, zīmēja, eksperimentēja ar formu, veidoja, fotografēja, bet arī labi pārzināja 20. gadsimta literatūru un latviešu klasiķus, orientējās mūzikā un klausījās to aizvien, atdzejoja un pats pierakstīja savas domas dzejas formā, izgudroja dažādas tehniskas ierīces (viņam ir vairāki Vācijas periodā iegūti sertifikāti), uzrakstīja scenāriju multiplikācija filmai un zīmējumos izveidoja filmas tēlus un vēl, un vēl. Jāpiebilst, ka savas dzīves laikā mākslinieks nesarīkoja nevienu personālo izstādi.

 

Valkas 2.starptautiskās mākslas biennāles “Dzīve” izstāde “Dialogi”, cerams, ļaus visiem interesentiem ar prātu un sirdi uztvert, saprast, līdzi dzīvot Osvalda Rožkalna piezīmju grāmatiņas Šveinfurtē 1950. gada 16. marta ierakstam:

 

 “Mākslas darbs var būt skaists arī bez skaista satura – renesanses nozīmē”.

Izstādes kurators Aivars Ikšelis

Rakstam vēl nav pievienoti komentāri.

>