01.12.2017
Latvijas Banka izlaiž kolekcijas monētu "LPNP 1. SESIJA"

Pirmdien, 4. decembrī, Latvijas Bankas kasēs un vietnē e-monetas.lv tiks sākta sudraba kolekcijas monētas "LPNP 1. sesija" tirdzniecība. Monēta veltīta vienam no nozīmīgākajiem notikumiem ceļā uz Latvijas valstiskuma izveidi – Latviešu pagaidu nacionālās padomes (LPNP) 1. sesijai, kas pirms 100 gadiem notika Valkā.

 

Kolekcijas monētas "LPNP 1. sesija" grafiskā dizaina autors ir mākslinieks Ivars Drulle. Monēta izgatavota kaltuvē Koninklijke Nederlandse Munt (Nīderlande).

 

Monētas priekšpusē attēlots bezvadu tīkla simbols, virs tā puslokā divās rindās kārtots uzraksts "Lai dsiwo brihwa apweenota Latvija!". Zem Wi-Fi simbola vietots uzraksts "Walka", zem tā – gadskaitlis 1917. Monētas aizmugurē spirāles veidā, sākot no ārpuses, kārtots LPNP uzsaukuma "Visiem latviešiem!" teksta fragments vēsturiskajā rakstībā.

 

1917. gada novembrī tagadējā Latvijas teritorija jau vairāk nekā divus gadus bija Pirmā pasaules kara frontes sašķelta, un simtiem tūkstošu tās iedzīvotāju – Kurzemes un Zemgales bēgļi, evakuēto Rīgas rūpnīcu strādnieki, armijā mobilizētie – bija izkaisīti visā plašajā Krievijas impērijas teritorijā.

 

Valka pēc Rīgas krišanas vācu rokās kļuva par latviešu sabiedriskās, politiskās un kultūras dzīves centru. Šeit sapulcējās tie, kurus vienoja vēlme īstenot latviešu nācijas pašnoteikšanās tiesības.

 

No 1917. gada 16. novembra līdz 19. novembrim (pēc jaunā stila – 29. novembrī–2. decembrī) Valkā notika LPNP 1. sesija, kurā piedalījās gandrīz visu ietekmīgāko latviešu sabiedrisko organizāciju un politisko partiju pārstāvji. Uzsaukumā "Visiem latviešiem!" un deklarācijā "Ārvalstīm un tautām" padome aicināja latviešus uz pašnoteikšanos pašiem savā valstī, kuru veidotu Vidzeme, Kurzeme un Latgale. No Valkas tika raidīts spēcīgs un nepārprotams signāls par latviešu nācijas valstsgribu, kam tālaika situācija gan vēl neļāva pilnvērtīgi īstenoties.

 

Visu nākamo gadu LPNP turpināja strādāt Latvijas neatkarības labā – arī tad, kad Vācijas karaspēks okupēja visu Latvijas teritoriju, bet Krievijā boļševiku vara arvien nopietnāk kavēja padomes darbību. Latvijas Republikas neatkarības pasludināšana Rīgā 1918. gada 18. novembrī noslēdza virzību, kura gadu iepriekš bija skaidri iezīmēta Valkā.

 

LPNP 1. sesija bija viens no izšķirīgajiem notikumiem ceļā uz Latvijas valstiskuma izveidi, tāpēc tās 100 gadu jubilejai veltīta Latvijas Bankas kolekcijas monēta.

 

Kolekcijas monēta "LPNP 1. sesija" ir likumīgs maksāšanas līdzeklis Latvijas Republikā (tomēr maz ticams, ka šādas monētas reāli nonāks apgrozībā, jo pēc būtības tās ir mākslas darbi un ir numismātu un citu interesentu īpaši pieprasītas). Monētas maksimālā tirāža – 3 000 eksemplāru.

 

Monētas cena Latvijas Bankā – 45.00 eiro.

 

Sestdien, 2. decembrī, Valkas pilsētas kultūras namā notiks starptautiskā zinātniskā konference "Latviešu pagaidu nacionālā padome – 100", kuras ievaddaļā paredzēta arī monētas "LPNP 1. sesija" prezentācija. Konferences dalībnieki un viesi, kā arī citi interesenti kolekcijas monētu "LPNP 1. sesija" konferences dienā varēs iegādāties Valkas informācijas birojā, kur iegādei būs pieejams neliels daudzums monētu.

 

Jauno monētu no 4. decembra varēs iegādāties Latvijas Bankas kasēs K. Valdemāra ielā 1B, Rīgā, un Teātra ielā 3, Liepājā, kā arī Latvijas Bankas kolekcijas monētu un citu numismātikas produktu iegādes vietnē internetā e-monetas.lv, kurā iegādei pieejams plašs Latvijas Bankas kolekcijas monētu un citu numismātikas produktu klāsts. Vietnē e-monetas.lv pirkumus var veikt gan privātpersonas, gan Latvijas uzņēmumi.

 

Sadarbībā ar "Swedbank" AS nodrošināta iespēja ērti norēķināties, izmantojot VISA, VISA Electron, MasterCard un Maestro norēķinu kartes, kā arī "Swedbank" AS, AS "Citadele banka" un AS "SEB banka" internetbankas. Iegādātās monētas un numismātikas produktus varēs saņemt Latvijas Bankas kasēs Rīgā un Liepājā (adreses sk. https://www.bank.lv/par-mums/klientu-kase) un izmantojot VAS "Latvijas Pasts" eksprespasta pakalpojumus. Tas būs noderīgi, piemēram, attālāko reģionu iedzīvotājiem, kuri aizņemtības vai citu iemeslu dēļ nevar apmeklēt Latvijas Bankas kases pirmajās dienās pēc jaunas monētas izlaišanas. Kopš 30. novembra iegādātos numismātikas produktus piegādājam arī privātpersonām uz ārvalstīm – lielāko daļu ES valstu, ASV, Kanādu, Austrāliju un Jaunzēlandi. Piegādes valstu loku paplašināsim. 

 

Monēta būs nopērkama arī tradicionālajās monētu tirdzniecības vietās – numismātikas salonos, grāmatu un suvenīru veikalos un juvelierveikalos (adreses sk. https://monetas.bank.lv/images/stories/pielikumi/nauda/Monetu-tirdzniecibas-vietas.pdf).

 

Pielikumā – monētas apraksts (3. un 4. lpp.), kā arī papildinformācija par eiro kolekcijas monētām un piemiņas monētām (5. lpp.).

 

 

Latvijas Bankas preses dienests

Tālr. 67022594; 67022384

presesdienests@bank.lv

bank.lv | makroekonomika.lv | naudasskola.lv

      

 

 

         

LPNP 1. SESIJA

 

Nominālvērtība: 5 eiro

Svars: 31.47 g

Diametrs: 38.61 mm

Metāls: 925° sudrabs

Kvalitāte: proof

Kalta 2017. g. Koninklijke Nederlandse Munt (Nīderlande)

Mākslinieks: Ivars Drulle (grafiskais dizains)

 

Monētas priekšpuse (averss)

Centrā bezvadu tīkla (Wi-Fi) simbols, virs tā puslokā divās rindās kārtots uzraksts "Lai dsiwo brihwa apweenota Latvija!". Zem simbola uzraksts "Walka", zem tā gadskaitlis 1917. Monētas lejasdaļā pa kreisi puslokā uzraksts "5 euro", pa labi – gadskaitlis 2017.

Monētas aizmugure (reverss)

Centrā spirāles veidā, sākot no ārpuses, kārtots Latviešu pagaidu nacionālās padomes uzsaukuma "Visiem latviešiem!" teksta fragments vēsturiskajā rakstībā: "Latweeschi! Leelais atlaischanas wahrds ir atskanejis: paschnoteikschanās tautām! Negaidat wairs zitas atlaischanas! Ņemat sew paschi, ko wehsture jums dod, un esat gatawi notihrit sawas durwis no swescheem apspeedeejeem! Ņemat sew paschi scho semi, kuru muhsu tehwi ir pirkuschi ar saweem asins sweedreem, un zeļat tur labaku un taisnigaku walsti nekā ta, kura tagad eet bojaa." Reversa augšdaļā puslokā vietots uzraksts "Latveeschu pagaidu nazionalās", lejasdaļā puslokā – "padomes sesijai – 100".

Monētas josta

Uzraksti LATVIJAS BANKA un LATVIJAS REPUBLIKA, atdalīti ar rombveida punktiem.

 

Stunda pirms rītausmas, kad tumsa vismelnākā, – tā var teikt par latviešu nācijas situāciju 1917. gada novembrī. Tobrīd jau vairāk nekā divus gadus tagadējā Latvijas teritorija bija Pirmā pasaules kara frontes sašķelta, un simtiem tūkstošu tās iedzīvotāju – Kurzemes un Zemgales bēgļi, evakuēto Rīgas rūpnīcu strādnieki, armijā mobilizētie – bija izkaisīti visā plašajā Krievijas impērijas teritorijā. 1917. gada septembrī vācu armija ieņēma arī Rīgu, un Berlīnē tapa okupēto Baltijas teritoriju aneksijas un ģermanizācijas plāni. Krievijā pēc politiskos satricinājumos pavadīta gada pie varas bruņota apvērsuma ceļā bija nācis jauns radikāls spēks – kreisie sociāldemokrāti jeb boļševiki. Milzīgā valsts arvien straujāk tuvojās pilsoņu kara haosam.

 

Valka tobrīd bija pilsēta ar lielāko latviešu iedzīvotāju skaitu Vācijas vēl neokupētajā teritorijā. Pēc Rīgas krišanas tā kļuva par latviešu sabiedriskās, politiskās un kultūras dzīves centru. Šeit sapulcējās tie, kurus vienoja vēlme īstenot latviešu nācijas pašnoteikšanās tiesības. No 1917. gada 16. novembra līdz 19. novembrim (pēc jaunā stila – 29. novembrī–2. decembrī) Valkā notika Latviešu pagaidu nacionālās padomes (LPNP) 1. sesija, kurā piedalījās gandrīz visu ietekmīgāko latviešu sabiedrisko organizāciju un politisko partiju pārstāvji – bijušie Krievijas Valsts domes deputāti Jānis Goldmanis (1875–1955) un Jānis Zālītis (1874–1919), vēlākie Latvijas valstsvīri Zigfrīds Anna Meierovics (1887–1925), Voldemārs Zāmuēls (1872–1948), Ādolfs Klīve (1888–1974) un Francis Trasuns (1864–1926), rakstnieki Jānis Akuraters (1876–1937), Kārlis Skalbe (1879–1945) un Edvarts Virza (1883–1940), filozofs Pauls Zālīte (1864–1939) u.c. No padomes darba gan distancējās boļševistiski noskaņotie latviešu sociāldemokrāti, kuriem piederēja faktiskā vara Vidzemē.

 

Uzsaukumā "Visiem latviešiem!" padome aicināja: "Lielais atlaišanas vārds ir atskanējis: pašnoteikšanos tautām! Negaidat vairs citas atlaišanas! Ņemat sev paši, ko vēsture jums dod, un esat gatavi notīrīt savas durvis no svešiem apspiedējiem! Ņemat sev paši šo zemi, kuru mūsu tēvi ir pirkuši ar saviem asins sviedriem, un ceļat tur labāku un taisnīgāku valsti nekā tā, kura tagad iet bojā." Savukārt deklarācijā "Ārvalstīm un tautām" LPNP pauda: "Latvija, kurā ieiet Vidzeme, Kurzeme un Latgale, ir autonoma valstsvienība, kuras stāvokli, attiecības uz ārieni un iekšējo iekārtu noteiks viņas Satversmes sapulce un tautas plebiscīts." No Valkas tika raidīts spēcīgs un nepārprotams signāls par latviešu nācijas valstsgribu, kam tālaika situācija gan vēl neļāva pilnvērtīgi īstenoties.

 

Visu nākamo gadu LPNP turpināja strādāt Latvijas neatkarības labā – arī tad, kad Vācijas karaspēks okupēja visu Latvijas teritoriju, bet Krievijā boļševiku vara arvien nopietnāk kavēja padomes darbību. 1918. gada vasarā LPNP pilnvarotais Zigfrīds Anna Meierovics devās uz Rietumeiropu, lai apliecinātu latviešu nācijas valstsgribu Pirmā pasaules kara potenciālajiem uzvarētājiem, kam jau visai drīz bija jālemj par jauno kārtību pēckara Eiropā. Nedēļu pirms Latvijas valsts proklamēšanas saņemtais Lielbritānijas valdības apliecinājums, ka tā atzīst LPNP par Latvijas Pagaidu valdību līdz jaunās valsts izveidei de facto, bija starptautiski ļoti svarīgs arguments Latvijas valstiskuma tapšanā. Latvijas Republikas neatkarības pasludināšana Rīgā 1918. gada 18. novembrī noslēdza virzību, kura gadu iepriekš bija skaidri iezīmēta Valkā.

 

LPNP 1. sesija bija nozīmīgs notikums ceļā uz Latvijas valstiskuma izveidi, tāpēc tās 100 gadu jubilejai veltīta Latvijas Bankas kolekcijas monēta.

 

 

 

 

 

Latvijas Bankas darbība kolekcijas un 2 eiro piemiņas monētu jomā

 

Latvijas Banka kopš 1993. gada izlaidusi 98 lata un 24 eiro kolekcijas monētas. Kopumā Latvijas monētu veidošanā piedalījušies vairāk nekā 50 Latvijas mākslinieku.

 

Latvijas monētas ir augstu novērtētas visā pasaulē, saņemtas daudzas prestižas godalgas, turklāt 2010. gadā ASV numismātikas publikāciju izdevniecības Krause Publications un tās izdotā žurnāla World Coin News organizētajā konkursā "Gada monēta" (Coin of the Year) "Latvijas monēta" saņēma galveno balvu nominācijā "Gada monēta". 2015. gadā šajā konkursā par labāko nominācijā "Labākais mūsdienu notikumu atspoguļojums" (Best Contemporary Event) tika atzīta sudraba kolekcijas monēta "Baltijas ceļš".

 

Naudas zīmju tapšanā nozīmīga loma ir Latvijas Bankas izveidotajai monētu dizaina komisijai (sākotnēji – Latvijas Bankas monētu sižetiskā risinājuma komisija), kas darbojas kopš 1993. gada 12. novembra. Kopā ar Latvijas Bankas darbiniekiem šajā komisijā strādā Latvijā pazīstami mākslas un kultūras eksperti, mākslinieki un zinātnieki.

 

Pēc eiro ieviešanas top kolekcijas monētas ar Latviju raksturojošiem sižetiem un augstvērtīgu māksliniecisko izpildījumu. Kolekcijas monētas ir maksāšanas līdzeklis tikai emisijas valstī. Tomēr maz ticams, ka šādas monētas reāli nonāks apgrozībā, jo pēc būtības tās ir mākslas darbi un ir numismātu un citu interesentu īpaši pieprasītas.

 

Kolekcijas monētu nominālvērtībai jābūt atšķirīgai no apgrozības monētu nominālvērtības (piemēram, 5 eiro vai 10 eiro). Kolekcijas monētu specifikācijas (krāsa, diametrs, svars, materiāls u.c.) būtiski atšķiras no apgrozības monētu raksturlielumiem.

 

Informāciju par internetvietnē e-monetas.lv un Latvijas Bankas kasēs nopērkamajām kolekcijas monētām sk. https://www.e-monetas.lv un https://monetas.bank.lv/iegade.

 

Vēl viena monētu mākslas joma ir 2 eiro piemiņas monētas (īpaša dizaina 2 eiro apgrozības monētas). Katru gadu ikviena eiro zonas valsts var izlaist divas šādas monētas (Latvijā agrāk tika emitētas īpaša dizaina 1 lata apgrozības monētas), kas veltītas valsts, Eiropas vai pasaules nozīmes notikumiem. Papildus tam visas eiro zonas valstis kopā var izlaist vēl vienu 2 eiro monētu kādas kopīgas Eiropas Savienības valstu tēmas ietvaros.

 

Piemiņas monētām ir tādas pašas iezīmes un Eiropas puse kā parastajām 2 eiro apgrozības monētām, bet pusē ar attiecīgās valsts veidoto simboliku tām attēlots piemiņas motīvs.

 

Eiro piemiņas monētas ir likumīgs maksāšanas līdzeklis eiro zonā – tās var izmantot un tās jāpieņem tāpat kā visas pārējās eiro apgrozības monētas.

 

Rakstam vēl nav pievienoti komentāri.

>