19.06.2014
Cēsu un Paju kauju apaļās gadskārtas parāde Valgā un Valkā (papildināts)

Šovasar apritēs 95 gadi, kopš notikušas Brīvības cīņas – Cēsu kaujas Latvijā un Paju – Igaunijā. Kaimiņvalsts prezidents Tomass Hendriks Ilvess, esot arī Igaunijas Republikas aizsardzības spēku un zemessardzes („Kaitseliit”) augstākais vadonis, aicinājis kauju godināšanas parādi organizēt 23.jūnijā Valgā un Valkā. Pasākumā piedalīsies Igaunijas un Latvijas zemessardzes vienības, simbolizējot apvienošanos brīvības sargāšanā.

 

Piemiņas dienas svinības sāksies 23.jūnijā plkst. 9.00, kad tiks iedegta uzvaru simbolizējoša uguns pie Valgas Brīvības cīņas pieminekļa. Liesma, vadoties pēc tradīcijām, nāk no senās uguns un Igaunijas Karavīru Tori piemiņas baznīcas altāruguns karā kritušajiem. Seno uguni dienu iepriekš aizdegs jaunsargi „Jaunie Ērgļi” („Noored Kotkad”). Igaunijā šis ir arī Vispārējo Dziesmu svētku gads, tāpēc Uzvaras uguns vēlāk apvienosies arī ar Valgā esošo Dziesmu svētku uguni. Senā, karavīru piemiņai veltītā, uzvaru simbolizējošā un Dziesmu svētku mūžīgā gaisma saplūdīs vienā veselā pie Brīvības cīņas pieminekļa. Parādes laikā Igaunijas Republikas prezidents uguni nodos visiem apriņķiem, lai tā iedegtos vasaras saulgriežu – Līgo un Jāņu dienu, gaismās.

 

Pie Brīvības cīņas pieminekļa ar Uzvaras uguns medaļām tiks apbalvoti šī gada lāpas nesēji. Medaļas saņems arī laulātie pāri un dzīvesbiedri, kuri saistīti ar kalpošanu dzimtenei - zemessardzes „Kaitseliit” un „Brīvprātīgas Sieviešu Aizsardzības Organizācijas” dalībnieki.

 

Pasākumā tradicionāli runu teiks arī Igaunijas premjerministrs Tāvi Reivass. Cēsu un Paju kauju apaļās gadskārtas piemiņas pasākumi turpināsies ar dievkalpojumu Valgas Jāņa baznīcā plkst. 10.00. Latvijas un Igaunijas Nacionālo bruņoto spēku militārā parāde sāksies plkst. 11.00 Kesk ielā. To pagodinās abu valstu prezidenti Andris Bērziņš un Tomass Hendriks Ilvess.

 

Parādē piedalīsies vairāk kā 1300 cilvēku. Kaimiņvalsti pārstāvēs Igaunijas zemessardzes „Kaitseliit” Valgas un Veru apriņķa, Pelvas, Tartu, Jervas, Sakalas, Tallinas, Harju un Alutaguse karadraudzes, „Brīvpratīgā Sieviešu Aizsardzības Organizācija”, Igaunijas Jaunsardzes („Kodutütred”) un Jaunsargu („Noored Kotkad”) vienības. Latviju pārstāvēs 8 dzimtenes aizsargu grupas, kopā ap 300 cilvēku. Parādes rindas kuplinās Brīvības cīņu sabiedroto valstu - Somijas, Dānijas, Zviedrijas un Lielbritānijas - karognesēji. Par svētku maršu rūpēsies Igaunijas Bruņoto spēku, Policijas un Robežsardzes dienesta, Zemessardzes un Latvijas Bruņoto spēku orķestri. Parādi vadīs Igaunijas Zemessardzes brigādes ģenerālis Meelis Kiili, to pieņems Tomass Hendriks Ilvess, vēlāk arī uzrunājot klātesošos. Labvēlīgu laikapstākļu gadījumā debesīs būs vērojami parauglidojumi. Tajos piedalīsies NATO iznīcinātāji, Igaunijas Gaisa spēku aviācija, divi Dānijas iznīcinātāji F-16, divi Polijas iznīcinātāji MIG-29 un divi Lielbritānijas iznīcinātāji Eurofighter Typhoon. Turklāt skatītāji redzēs arī Igaunijas Bruņoto spēku, Policijas un Robežsardzes dienesta helikopteru un lidmašīnu, kā arī Igaunijas Gaisa spēku aviācijas mācību lidmašīnu.

 

Parādes vienības soļos maršrutā Kesk iela – Raja iela – Rīgas iela – Lugažu laukums, kurā vienības no jauna stāsies ierindā, veicot paraugsoļošanu. Pēc tam dalībnieki atgriezīsies pastāvīgajās uzturēšanās vietās. Parādes noslēgumā tiks atklāta militāras tehnikas izstāde uz Igaunijas - Latvijas robežas Raja un Rīgas ielas krustojumā. Iedzīvotāji varēs arī nobaudīt karavīru zupu. Par godu Cēsu kauju apaļās gadskārtas svinībām Valgā 22. un arī 23. jūnijā notiek arī citi kultūras pasākumi. Svinību laikā Valgā un Valkā būs ierobežojumi transporta kustībā. Pasākuma tiešraidi nodrošinās Igaunijas Nacionālā raidorganizācija.

 

Par kopīgu Latvijas un Igaunijas Cēsu un Paju kauju gadskārtas atzīmēšanas parādi vienojušies abu valstu prezidenti – Andris Bērziņš un Tomass Hendriks Ilvess. Parāde Valgā notiek jau otro reizi. Iepriekš dzimtenes aizstāvju vienības robežpilsētā maršēja 1999.gadā. Kauju atceres pasākumi Igaunijas Zemessardzes vadībā notiek arī citos Igaunijas apriņķos. Cēsu un Paju kauju gadadienas abās valstīs ir svētku dienas. Igaunijā Uzvaras dienu atzīmē kopš 1934. gada 23. jūnijā.

 

Cēsu kaujas bija svarīgs Latvijas vēstures pagrieziena punkts, kad 1919.gada jūnijā apvienotais latviešu un igauņu karaspēks sakāva vācu landesvēru, kaujās tikko iegūto Latvijas neatkarību pirmo reizi aizstāvot arī skolniekiem. Kopā ar igauņu karavīriem pēc vairāku dienu smagām kaujām (no 19. līdz 22.jūnijam) tika izcīnīta uzvara, un landesvēra karaspēks bija spiests atkāpties. Ja kaujas pie Cēsīm tiktu zaudētas un Latvijas armija sakauta, vāciešiem būtu brīvs ceļš uz Igaunijas iekarošanu. Cēsu kauju atcere – Varoņu piemiņas diena – Latvijā atzīmēta 22.jūnijā.

 

Rakstam vēl nav pievienoti komentāri.

>